pain is there for a reason

labvakar!
jā, labvakar, jo vēl ir netipiski agrs šim blogam, bet tajā pašā laikā arī supervēls, jo johaidī, es slinkā maita neesmu te veselu mēnesi piesēdusies klāt, kaut arī vajadzētu. oi kā vajadzētu. man ir sakrājies tik daudz ko teikt, bet visu laikam tomēr nevarēs spļaut ārā, jo kā izrādās, kāds šito ārprātu arī laiku pa laikam palasa.
bet labi. first things first.
kas ellē ir ar to apkārt valdošo optimismu!? bļāviens, jūs cilvēki sisti esat? (jā, tu nekļūdies. šis būs dusmīgi pesimistiskais blogs, jo man šobrīd besīgs garstāvoklis un gribās parakstīt. tas ir iemesls, kā dēļ tavas jaukās ačteles tgd cieš! a man pofig) par ko tieši būtu tgd jābūt pozitīvi noskaņotam!? 1kārt, ir septembris. ir sasodīts septembris, kas nozīmē, ka tūlīt būs tumšs, auksts un pretīgs, un man jau tgd ir problēmas izdomāt, ko vilkt mugurā, ejot laukā no mājas. 2kārt, ir pēdējais gads, kas nozīmē to, ka vajadzētu izdomāt, ko es ellē gribu iesākt ar savu dzīvi un tas, ka visi skolotāji cenšas tevi atrunāt no eksāmenu likšanas, jo redz tas bojājot reitingu, diez ko nepalīdz. gāārš. ko man varbūt tgd iet par sētnieku strādāt, lai tas viņu sasodīto reitingu nesabojā!? fak viņus, fak skolu, un vispār fak visu pasauli! jess, esmu atguvusi savu depresīvo, nikno es. likās jau, ka kkas nav kārtībā.
āh, un 3kārt.. 3kārt es esmu sasodīti apjukusi. es atkal nezinu, ko es gribu un tas kā vienmēr baigi traucē dzīvot. uztveru daudz par nopietnu to, kam nevajadzētu pievērst īpašu uzmanību un ignorēju to, kas ir svarīgs. fak šito arī!
un vēl fak vēlēšanas, fak politiķus, fak Šleseru (jo viņš nav politiķis, viņš ir ar IQ 4(jo tā teica Dainis)) fak csdd, jo man tur nākamnedēļ jāiet braukt, bet viņi ir fakeri un gan jau visu sačakarēs. un runājot par satiksmi, fak autobusa šoferus! tie ar ir sasodīti fakeri. tas taču nav normāli, ka man ar savu sasodīto bronhītu ir baisā tempā jāskrien uz nolādētu autobusu rīta agrumā, lai tad, kad es būšu 1,5 metru attālumā, viņš aiztaisītu durvis un aizbrauktu! nu fakeris, ko lai citu saka. es tur čut ne nomiru, a tam fakerim ne silts ne auksts. un ķirsītis uz tortes visā šajā pasākumā ir tas, ka vakarrīt kaut kādai čiksei atlika tikai nepieturā pavicināt roku un tas fakeris apstājās un ielaida viņu, neskatoties uz to, ka viņš noštopē visu ceļu un padirš zaļo gaismo. un vispār, ja jau es reiz sāku, tad fak arī bronhītu, jo tas maita mani jau 2 nedēļas nelaiž vaļā. vrb no tā mans niknumiņš sakrājies.
labi, esmu pietiekoši daudz pateikusi fak, tgd varu kopties prom.
atā!

p.s. piedod par niknumiņu. dažreiz gadās. tagad tu esi pelnījis foršu dziesmiņu!